Drukāt Nosūtīt draugam

Igaunija

Vienmēr esiet vēlējies pagaršot īstu asins desu vai sīrupam līdzīgu liķieri, kas darināts no nezināmiem augiem? Doties pastaigā pa viduslaiku pilsētu un, apskatīt pamestās, Padomju Savienības militārās ierīces? Pabradāt pa purvu un nopērties ar bērzu slotu karstā saunā? To visu Jūs varat izdarīt Igaunijā, mazā Baltijas valstī, kas ievilks Jūs neaizmirstamu notikumu virpulī.
Laipni lūgti Igaunijā!

Vēsture
Igauņi ir dzīvojuši uz šī nelielā Baltijas zemes gabaliņa jau apmēram 2,500 gadus pirms mūsu ēras, līdz ar to tā ir vienā vietā visilgāk dzīvojusī tauta visā Eiropā. Igauniju, dēļ tās stratēģiskās atrašanās vietās, kā arī saiknes starp rietumiem un austrumiem, laika gaitā ļoti aktīvi iekaroja alkatīgi karaļi un iekarotāji.
13. gadsimta sākumā Igauniju pakļāva Teitoņu bruņinieki. Viņu pilis vēl joprojām nosēj valsts lauku apvidus. Līdz 1285. gadam Tallina ietilpa Hanzas savienībā, kur visaktīvāk ar tirdzniecību nodarbojās vācu tirgotāju ģimenes, kas tolaik bija tur apmetušās. Veiksmīgākās vācu dinastijas uzcēla savas muižas visā valstī.
Bet vācieši bija tikai pirmie no visiem veiksmīgajiem iekarotājiem. Dāņi, zviedri, poļi un krievi izplatījās pa visu Igauniju, izveidojot veiksmīgas valsts iekārtas, nostiprinot savas pilsētas un pilis, un transportējot savas preces caur Igaunijas ostu.
Vēlajā 19. gadsimtā parādījās spēcīga Igauņu nacionālistu kustība. Visbeidzot, 1918. gadā 24. februārī Igaunija proklamēja neatkarību. Taču valsts neatkarības periods bija īss, un 1940. gadā Igauniju ar varu pievienoja Padomju Savienībai. Bet 1991. gadā igauņi atkal aizstāvēja savu neatkarību un mierīgā ceļā atdalījās no Padomju Savienības.

Igaunija ir tā no trim Baltijas valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem, starp Latviju dienvidos, Krieviju – austrumos un Baltijas jūru ziemeļos un rietumos. Somija ir tikai 80 km attālumā pāri Somijas jūras līcim.

Gandrīz 10 % no Igaunijas zemes sastāv no 1520 salām un saliņām, lielākā no kurām ir Saaremaa un Hiiumaa rietumos. Igaunijā ir lielākais ezers Baltijas reģionā – Peipusa ezers ir ceturtais lielākais Eiropā.
1991. gadā Igaunija atguva savu neatkarību. Tagad tā ir parlamentāra republika, NATO un Eiropas Savienības locekle. Valsts galva ir prezidents.

Valoda: Igauņu valoda pieder pie Somugru valodas saimes. Tā ir cieši saistīta ar somu valodu, kura plaši tiek izmantota Igaunijā, tāpat kā angļu, krievu un vācu valodas.

Galvaspilsēta: Tallina

Iedzīvotāji: 1 325 000, no kuriem 430 000 dzīvo Tallinā. Igauņi veido 60 % no iedzīvotājiem – pārējie lielākoties ir krievi.

Platība: 45 226 m², no kuriem apmēram 10 % veido 1520 salas Baltijas jūrā. Starptautiskais telefona kods ir 372, kuram priekšā ir jāgriež 00, ja jūs veicat starptautisko zvanu.

IDD sistēma ir pieejama visās viesnīcās. Telefonu kartes tiek plaši izmantotas un GSM un NTM tīkli ir pieejami.
112 ir ārkārtas situāciju numurs gan ātrajai palīdzībai, gan policijai, gan ugunsdzēsējiem, un šo numuru var bezmaksas sastādīt no jebkura taksofona pat bez telefonu kartes.

Laika zona: Austrumeiropas laiks (GMT + 2 stundas). Vasaras laiks (GMT +3) ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Elektrība: 220 Volti/ 50 Hz. Tiek lietota Eiropas stila kontaktligzda ar divām kontaktdakšām.

Valūta: EEK (Igaunijas krona) 1 krona = 100 centiem. Krona ir piesaistīta eiro pēc kursā 1 EUR = apmēram 15,65 EEK

Ārvalstu valūtu var viegli izmainīt bankās un valūtas maiņas punktos. Lielākā daļa viesnīcu, restorānu, banku, lielveikalu un degvielas uzpildes staciju pieņem arī kredītkartes, un bankas arī piedāvā avansēšanu naudā lielākajai daļai kredītkaršu.

Iebraukšanas prasības: ES valstu pilsoņiem un lielākai daļai Eiropas valstu pilsoņiem vīzas nav nepieciešamas. Lai saņemtu sīkāku informāciju, vērsieties Ārlietu ministrijā http://www.vm.ee/eng/kat_132/

Nacionālie svētki ir 1. janvāris (Jaungada diena) 24. februāris (Neatkarības diena), marts/ aprīlis (Lielā piektdiena un Lieldienas), 1. maijs (Maija diena), 23. jūnijs (Uzvaras diena), 24. jūnijs (Vasaras svētki) 20. augusts (Neatkarības atgūšanas diena) 25. decembris (Ziemassvētku diena) 26. decembris (Otrie Ziemassvētki - dāvināšanas diena).
Reliģija galvenokārt ir protestantu (Luterāņu), nedaudz ir arī krievu pareizticīgo.

Laika apstākļi: Igaunijā ir mērens klimats, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Tās atrašanās vieta pie Baltijas jūras nozīmē, ka laika apstākļi bieži ir vējaini un slapji. Vidējā temperatūra ir no + 20ºC vasarā (jūlijs ir karstākais mēnesis) līdz -9ºC ziemā. Lai gan dažkārt temperatūra mēdz pacelties augstāk par 30ºC vasarā vai nokristies zem -23ºC ziemā, tas nav pierasts.